Pauls Gerhards

Mana sirds gavilē no prieka,

Laiks ir klāt

Skandēt sākt -

Debess koris tiekas,

Dzied un plūst – skan nenorimis

Malu malās,

Pilns viss pildās –

Kristus mums ir dzimis!

Šodien savu mītni atstāj

Augstais Gans,

Glābējs mans

Nāk un postu apklāj.

Dievs nu tev ir stājies līdzās -

Klausies gan,

Tev un man

Sāpēs grib Viņš līdzēt.

Vai lai Dievs mūs tagad nīstu,

Kas mums dod,

ko Viņš rod

un mīl mīlā īstā.

Nāk ar mūsu sāpēm biedros

Dieva Dēls,

Kungs Viņš cēls,

Kam spēks (ir) – Tēva iedots.

Vai Dievs mums valstību lai liedz?

Nē, Viņš lūdz

Iekšā mūs

Un mums kā velti sniedz

sevi pats caur Dēlu savu,

Viņš, kas nāk,

Prom ņemt māk

No mums smago skavu.

Raugies uz šo zīdainīti:

Viņa balss -

Sākums, gals -

Skan tā dzidri, glīti:

Lai tavas mokas zūd un gaist,

Tavs Es draugs -

Zels tavs lauks,

Manī viss reiz būs skaists.

Hei, tad nu šurp skriešus trauciet

Liels un mazs –

līksms kas

un sirdi atdariet

kā Viņš par jums – bezgala smeldzē.

Skat, šobrīd

Zvaigzne spīd,

Gaismu nes un veldzē.

Kad tev ciešanas un spaidi

Nikni tver,

Durvis ver,

Aiz tām prieks tev’ gaida.

Droši glābies durvīs šajās,

Ceļš tur būs,

Brīvus mūs

Atkal vedīs mājās.

Kam vaina dziļi iekšā grauž,

Kam tā grēks

Stāv kā rēgs.

Kad sirdi slogs smags lauž,

Kam vaina dziļi iekšā grauž,

Viņš šurp steidz -

Sāpēt beidz

Šīs brūces – grēka lāsts.

Vai nabags tu, kas tikko dzīvs,

Šurpu nāc,

Atspirgt sāc!

Te tev par brīvu

Dārgākās veltes tiek dotas –

Mirdzošs zelts

Priekšā celts -

Tā pestīšanas rota.

Ak, Glābēj, ienāc ilgās manās,

Ļauj, lai sirds

Tevī mirdz.

Tu (esi) mana greznošanās,

(Šai) dzīvē Tevī tērpties vēlos,

lai arvien

Laiks vēl skrien –

Mans ceļš mieru mēros.

Vēlos cieši un ik brīdi:

Jel paliec -

sevi sniedz!

Vēlos, lai Tu mīti

Dzīvē manā un vēl aiz tās,

(kad) beigsies laiks,

Mirdzēs vaigs.